Author: Dita Veģe, Art teacher
School: Aizupes pamatskola
Stundu plāns paredzēts pamatskolas 6. klase vizuālajā mākslā. Skolas programmā iekļautā mācību tēma ir Reālistisks klusās dabas gleznojums. No esošā mācību scenārija saglabāta pirmā un otrā daļa, trešā daļa ir adaptēta skolēnu mācību vajadzībām.
Pirmā daļa
Mācību scenārija pirmajā daļā skolēni apgūst Klusās dabas gleznu piemērus un iepazīst šim žanram reprezentatīvākos mākslas darbus gadsimtu mijā. Viņi apgūst Klusās dabas vēsturi un tās galvenos elementus: t.i., augļus, ziedus, grāmatas, traukus, ieročus, medību instrumentus, virtuves piederumus, smēķēšanas piederumus, sveces, kārtis un citas spēles, mūzikas instrumentus. Studenti grupās analizē konkrētas gleznas, izmantojot iegūtās zināšanas, kā arī atrod informāciju par māksliniekiem, kas tos veidojuši, un galerijām, kurās gleznas atrodamas.
19 skolēni no 6. klases tēmā klusā daba glezno kopijas pēc latviešu ievērojamo gleznotāju darbiem. Skolēni mācās no pieredzējušiem, profesionāliem latviešu gleznotājiem, kas savā daiļradē gleznojuši klusās dabas. Skolēni apgūst priekšmetu telpiskuma iespaidu nosaka krāsu laukumu formu un tumši gaišās attiecības, kā arī kompozīcijas pamatlikumus.
Darba uzdevums ir veidot gleznas kopiju, saglabāt kompozīciju un maksimāli sajaukt krāsas, tuvojoties oriģinālajam darbam.
Analītisks novērojums palīdz reālistiski attēlot sarežģītas formas un krāsu attiecības. Radot reālistisku klusās dabas gleznojumu un attēlojot objektu apjomu, tiek mērķtiecīgi attīstīta un vingrināta vizuālā uztvere un domāšana.
Otrā daļa
Nodarbības otrajā daļā skolēni no iepriekš sagatavotiem resursiem izvēlas priekšmetu komplektu, ko pēc tam izmanto, lai izveidotu komplektu savai bildei, imitējot žanra Klusās dabas attēlus. Skolēni strādā grupās, kurās viņi izlemj, kādus elementus izvēlēties un kā izveidot interesantāko un efektīvāko komplektu savai fotogrāfijai. Viņi izvēlas no augļiem, dārzeņiem, ziediem un citiem skolotāja nodrošinātiem elementiem. Vēro, kā mainās priekšmeta gaismēnas un tumši gaišās attiecības. Veido shēmas ar dažādu gaismas uzstādījumu vienam uzstādījumam. Kur ir gaismas avots, pašēna, krītošā ēna? Kā veidojas priekšmeta apjoms? Studentiem sava izvēle ir jāpamato. Fotoattēli tiek uzņemti ar mobilajiem tālruņiem 2D un 3D formātā.
Trešā daļa
Mazākie priekšmeti ir priekšplānā, bet lielākie, garākie priekšmeti – aizmugurē. Priekšmeti ir savstarpēji vienoti, tie aizsedz cits citu. Svarīgākie jeb galvenie priekšmeti pārsvarā atrodas uzstādījuma centrā, iekļaujot tajā galveno, mazāk vietas atstājot fonam un nevajadzīgām detaļām, kas mēdz iekļūt kadrā.
Skolēni pēta un attēlo savos darbos kā veidojas spilgti gaismas laukumi uz priekšmetiem un ēnas zem priekšmetiem un uz tiem.
Svarīgi Kādā krāsā vai krāsu gammā būs klusās dabas uzstādījums. Ne mazāk svarīgs gaismas avots – ķermeņi, kas apkārtējā telpā izstaro gaismu.
Skolēniem veidojas izpratne par dažādiem ēnu veidiem un terminiem, ko lieto ēnojot kluso dabu. Krītošā ēna – tumšs priekšmeta attēls pretējā pusē tai pusei, no kuras uz priekšmetu krīt gaisma.
Pašēna – vērojama priekšmeta neapgaismotajā daļā, ko gaismas stari tieši neskar.
Pusēna – ēna, kura ir maz apgaismota.
Spīdums – vieta, kur tieši krīt gaismas stars, darbā tā ir visgaišākā.
Did you find this story of implementation interesting? Why don’t you read about the related learning scenario? Still Life, Dead Nature created by Karolina Kasperska
Did you find this story of implementation interesting? You might also like:
Do you want to discover more stories of implementation? Click here.
PDM 1.0: the featured image used to illustrate this article has been found on Europeana and has been provided by the Rijksmuseum.
